Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
normaņi
normaņi -u, v.
normanis -ņa, v.
normaniete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Ziemeļģermāņu ciltis, kas 8. — 11. gadsimtā dzīvoja Skandināvijā.
PiemēriŅūfaundlendu atklājuši normaņu jūras braucēji.. ap 1000. gadu atburādami uz šiem krastiem no Grenlandes..
2.arī vsk. Šo cilšu piederīgais.
Piemēri..devītā gadsimta Parīzes iekarotājus normaņus franči asimilēja viena gadsimta laikā.
Avoti: 5. sējums