sliece
sliece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu.
Piemēri..Upīšu Mārtiņš sēdēja.., kājas [ragavu] slieču līkumā augstāk pavirzījis..
- ..Upīšu Mārtiņš sēdēja.., kājas [ragavu] slieču līkumā augstāk pavirzījis..
- Zirgs rikšoja viegli, zem kamanu sliecēm gurkstēja sniegs.
- Līdz ielai pa tecinu, kas nokaisīta ar granti, ragaviņu apkaltās slieces čirkstēja un gāja grūti, bet uz ielas pa iebrauktajām pēdām ragaviņas tecēja viegli.
2.Sliede2.
Piemēri..viņi atrada meklēto meža teku: pērnajā ziemā iebrauktas mežinieku slieces.
- ..viņi atrada meklēto meža teku: pērnajā ziemā iebrauktas mežinieku slieces.
- Kāpurķēžu atstātās platās, izdangātās slieces izlocījās kā melnas čūskas un kaut kur pie horizonta atdūrās robotajā meža līnijā.
3.reti Sliecība.
Piemēri..zināma sliece uz monumentālām formām virzīja režisoru uz vēsturiskās freskas veidošanu.
- ..zināma sliece uz monumentālām formām virzīja režisoru uz vēsturiskās freskas veidošanu.
Avoti: 7-1. sējums