Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divatnējs
divatnējs -ais; s. -a, -ā
1.Divdabīgs.
PiemēriLasot par Kristofora Kolumba vētraino dzīvi, atklājas gan īpatnēja, bet ļoti pretrunīga personība ar divatnēju dabu.
2.reti Divējāds.
PiemēriApstādījumos saglabāta Rīgas parkiem raksturīga struktūra, kam pamatā parku divatnējā izmantošana: satiksmei un atpūtai.
Avoti: 2. sējums