Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iznīcība
iznīcība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bojāeja.
PiemēriDažām retām dzīvnieku sugām draud iznīcība.
  • Dažām retām dzīvnieku sugām draud iznīcība.
  • ..nekas nav skumjāks par iznīcību un līksmāks par dzīvību.
  • Kodolieroču karš atnestu postu, iznīcību veselām valstīm, iznīcinātu milzīgas pilsētas..
  • Am jūdzi par sarkano partizānu atbalstīšanu bijuši nolemti iznīcībai tāpat kā Zlēkas, bet, kā par brīnumu, izglābušies.
Avoti: 3. sējums