uzvalks
uzvalks -a, v.
1.Vīriešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi un garajām biksēm, arī vestes.
PiemēriGlīts uzvalks.
- Glīts uzvalks.
- Izejamais uzvalks.
- Svētdienas uzvalks.
- Vasaras uzvalks.
- Nopirkt tumšu uzvalku.
- Pie puskolonnām rotātās kultūras nama ieejas stāvēja tukls vīrs brūnā sīkrūtiņu uzvalkā.
- Pirmo reizi mums, puikām, ir pašūti uzvalki ar asi stūrainiem svārku atlokiem un milzīgi platām bikšu starām..
- Mare: Bet vai jums nekad negribas uzposties jaunā uzvalkā un pastaigāties pirmizrādē pa operas foajē, lai visi jūs varētu aplūkot?
Stabili vārdu savienojumiDivrindu uzvalks.
- Divrindu uzvalks — Uzvalks, kura žaketei ir divas pogu rindas.
2.Ietērps.
PiemēriPirmais jātnieku pāris bija ģērbies mednieku uzvalkos - garos stulmu zābakos, ādas biksēs, siltas dārgādas puskažokos..
- Pirmais jātnieku pāris bija ģērbies mednieku uzvalkos - garos stulmu zābakos, ādas biksēs, siltas dārgādas puskažokos..
- pārn. Pa smilšaino ezera pamatni lēni līda tārps spīdīgā melnā uzvalkā, ko rotāja smalkas rievas.
2.1.novec. Tērps (sievietei).
Piemēri..Sapa ģērbusies līgavas uzvalkā.
- ..Sapa ģērbusies līgavas uzvalkā.
- Dieviņa kundze bija sārtā rīta uzvalkā, ne sevišķi dekoltētā..
Stabili vārdu savienojumiĀdama uzvalkā.
- Ādama uzvalkā — sar. Saka par kailu vīrieti.
Avoti: 8. sējums