Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pušu
pušu apst.
1.Tā, ka it ievainojums, brūce.
PiemēriAtradu puiku zemē - galva pušu. ..Domāju, ka būs jāved uz slimnīcu..
2.Tā, ka ir saplīsis, arī ieplīsis. Tā, ka ir radies caurums, bojājums.
PiemēriMārtiņam biksēm ceļgali pušu..
3.Tā, ka sadalās, sairst divās vai vairākās daļās.
PiemēriLiene paņēma ābolu.. «Dalīsim viņu uz pusēm,» tā sacīja, gribēdama to ar pirkstu pārsist pušu.
Stabili vārdu savienojumi(Pār)iet pušu. Ausis plīst (vai) pušu. Cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu.
Avoti: 6-2. sējums