pušu | LLVV

pušu

pušu apst.

1.Tā, ka it ievainojums, brūce.

PiemēriAtradu puiku zemē - galva pušu. ..Domāju, ka būs jāved uz slimnīcu..

Atradu puiku zemē - galva pušu. ..Domāju, ka būs jāved uz slimnīcu..
Viens lauž pirkstu nost, otram kāja pušu...
«Kas pušu?... Taču ne zirgam kāja?» Pīters vēl cerēja, ka ir pārklausījies. - «Zirgam gan,» Tekla izplūda asarās.

2.Tā, ka ir saplīsis, arī ieplīsis. Tā, ka ir radies caurums, bojājums.

PiemēriMārtiņam biksēm ceļgali pušu..

3.Tā, ka sadalās, sairst divās vai vairākās daļās.

PiemēriLiene paņēma ābolu.. «Dalīsim viņu uz pusēm,» tā sacīja, gribēdama to ar pirkstu pārsist pušu.

Liene paņēma ābolu.. «Dalīsim viņu uz pusēm,» tā sacīja, gribēdama to ar pirkstu pārsist pušu.
Bet uz reizi - krāks! ledus ir pušu un šis ūdenī iekšā.
..zirnekļi auž tīklus šķērsām pār ceļu,.. braukdams [ar zirgu] visus rāvu pušu!
Dīgst augšup zaļie asniņi, Sprāgst pušu brūnie pumpuri..

Stabili vārdu savienojumi(Pār)iet pušu. Ausis plīst (vai) pušu. Cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu.

(Pār)iet pušu — (pār)plīst.
Ausis plīst (vai) pušu — Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu — sar. Pārspēt.
Galva plīst (vai) pušu — Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt — sar. Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) — Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
Plēst (vai) ausis pušu — Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
Plēst (vai) galvu pušu — Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Plēst (vai) sirdi pušu — Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) — sar. Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Plīst (vai) pušu — Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
Sirds (vai) plīst pušu — Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.

Avoti: 6-2. sējums