pūt
pūt pūstu, pūsti, pūst, pag. puvu; intrans.
1.Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
PiemēriJa stropā ielavās pele,.. nelūgtās viešņas līķi bites sanitāres iebalzamē ar propolisu, lai tas nepūtu..
1.1.pārn.; sar. Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
Piemēri«Vai tad jūs par tiesu gribat, lai es tikai mājā vien pūstu..»
2.parasti 3. pers. Trupēt.
PiemēriTie [bišu un augu vasks] atklāj koka struktūru, neļauj grīdai pūt un dzeltēt saules staru ietekmē.
Avoti: 6-2. sējums