Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūtains
pūtains -ais; s. -a, -ā
pūtaini apst.
Tāds, kur ir pūtes (parasti par seju).
PiemēriPēc kāda laika mums atsūtīja jaunu priekšsēdētāju: gadus divdesmit trīs vecu,.. ar mazliet pūtainu seju..
Avoti: 6-2. sējums