pušums
pušums -a, v.
1.Ievainojums, brūce.
Piemēri..sievas pārsēja karotājiem dabūtos pušumus un iezieda punus.
2.Plīsums, bojājums (kādā priekšmetā).
Piemēri..rīt pat jāatminas uzkāpt istabaugšā un palikt kādu mutesbļodu zem tā pušuma [jumtā], kamēr ar mitrumu nav pievilkušies griesti.
Avoti: 6-2. sējums