pūtējs
pūtējs -a, v.
pūtēja -as, s.
1.Darītājs → pūst.
2.Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
PiemēriŠķiet, rotaļīgi, viegli meistara rokās zib stikla pūšamā caurule - «pīpe» ar kvēlojošu lāsi galā. Stikla lāse stiepjas, plešas, stikla pūtējs ar dažām mērķtiecīgām kustībām iekroko tās malas, un cepumu trauks izveidots.
3.Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu. Pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
Piemēri..slavenais basists savu tauri nekad neizlaiž no rokām,.. instruments jau astoņas reizes ievainots, bet tā pūtējs palicis sveiks un vesels.
4.v. Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
PiemēriSalmu pūtējs.
5.novec. Pūšļotājs.
PiemēriTāpat esot labos un ļaunos vārdos savs spēks, kuru pārvaldot pūtēji un pesteļi.
Avoti: 6-2. sējums