putains
putains -ais; s. -a, -ā
putaini apst.
1.Tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu).
PiemēriJuris pagādāja alu. Tas bija tik putains, ka pēc pirmā lējuma glāzēs nekā cita neredzēja kā vienīgi mīkstu baltumu.
- Juris pagādāja alu. Tas bija tik putains, ka pēc pirmā lējuma glāzēs nekā cita neredzēja kā vienīgi mīkstu baltumu.
- Vēja brāzmas, šķiet, kļuvušas pavisam trakas. Tās met putainus viļņus uz četriem cilvēkiem vecajā laivā..
- Atkal šalcoša, skrejoša, putaina Daugava palu ūdeņos traucas pretī jūrai..
1.1.Tāds, kas ir pārklāts ar putām. Tāds, kas ir notraipīts ar putām.
PiemēriPutaina karote.
- Putaina karote.
- Putainas glāzes.
- Viņa mazgā bļodā bērna veļu, rūsgana matu šķipsniņa pielipusi pie nosvīdušajiem deniņiem. ..žņauga pirkstos sīkas putamas zeķītes.
- Svešais vīrs dzēra pēdējos [alus] malkus. Nolicis putaino kausu, viņš.. pārlaida skatienu Tenim.
- Kad citi zirgi tikko vairs turējās kājās,.. trīcošām astēm un putainām paslēpenēm, viņš.. turpināja auļot..
1.2.Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu [1], poru.
PiemēriZemenes ar cukuru mikserī sakuļ, pievieno vīnu vai konjaku un masu kuļ, līdz tā kļūst gaiša, putaina.
- Zemenes ar cukuru mikserī sakuļ, pievieno vīnu vai konjaku un masu kuļ, līdz tā kļūst gaiša, putaina.
- Putukrējumu gatavojot, atdzesētu saldu krējumu.. saputo vienmērīgā putainā masā.
Avoti: 6-2. sējums