putains
putains -ais; s. -a, -ā
putaini apst.
1.Tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu).
PiemēriJuris pagādāja alu. Tas bija tik putains, ka pēc pirmā lējuma glāzēs nekā cita neredzēja kā vienīgi mīkstu baltumu.
1.1.Tāds, kas ir pārklāts ar putām. Tāds, kas ir notraipīts ar putām.
PiemēriPutaina karote.
1.2.Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu [1], poru.
PiemēriZemenes ar cukuru mikserī sakuļ, pievieno vīnu vai konjaku un masu kuļ, līdz tā kļūst gaiša, putaina.
Avoti: 6-2. sējums