pūšļotājs
pūšļotājs -a, v.
pūšļotāja -as, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
PiemēriVārds ir tautas dziednieka, samaņa, pūšļotāja, vārdotājas, zīlnieces galvenais ierocis: viss viņu spēks it tieši vārdā.
- Vārds ir tautas dziednieka, samaņa, pūšļotāja, vārdotājas, zīlnieces galvenais ierocis: viss viņu spēks it tieši vārdā.
- Pašā sākumā pūšļotāji nebija saistīti ar reliģisko kultu, bet, sairstot pirmatnējai kopienas iekārtai, kad izveidojās pirmie kultu kalpi, notika pūšļotāja un priestera pienākumu saplūšana.
- Pūšļotājs, nebūdams mediķis, nevar atklāt smagu iekšēju orgānu vai psihisku slimību pazīmes.
Avoti: 6-2. sējums