kraupjains
kraupjains -ais; s. -a, -ā
kraupains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas slimo ar kraupi (1).
PiemēriKraupjains suns.
- Kraupjains suns.
- Kraupaina lapsa izlīda no Aizpura rudzu statiem un, vārgi klukstēdama, pārvilkās taciņai pāri.
1.1.Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
PiemēriSunim kraupjaina mugura.
- Sunim kraupjaina mugura.
1.2.Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
Piemēri..viņam bija lielas, kraupainas darba vīra rokas, kuras viņš turēja aiz galda klēpī, kopā saņemtas, it kā kaunēdamies rādīt citiem cilvēkiem.
- ..viņam bija lielas, kraupainas darba vīra rokas, kuras viņš turēja aiz galda klēpī, kopā saņemtas, it kā kaunēdamies rādīt citiem cilvēkiem.
- Manas [galdnieka] rokas ir cietas, kraupainas, un delna no ēveles stūra saspiesta, pārplaisājusi.
- ..butes, šķībi saspiestām galvām, zem virspuses kraupainās ādas slēpj baltas, jutīgas pavēderes.
2.Tāds, kas slimo ar kraupi (2) – par augiem, to daļām. Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
PiemēriLai paskatoties, kādi viņai [ābelei] ābolīši - sīciņi, kraupaini.
- Lai paskatoties, kādi viņai [ābelei] ābolīši - sīciņi, kraupaini.
2.1.Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram par koka mizu). Arī kreveļains2.
PiemēriMaldupu viņa sastapa netālu no stacijas uz ielas, kurai gar abām pusēm pacēlās lieli, augsti vītoli ar resniem, kraupainiem stumbriem.
- Maldupu viņa sastapa netālu no stacijas uz ielas, kurai gar abām pusēm pacēlās lieli, augsti vītoli ar resniem, kraupainiem stumbriem.
- Priede resna, kraupainu, nelīdzenu mizu.
- Stāv krustcelēs bērzs. ..Stumbrs Augšā vēl balts, Bet pakājē kraupains, Ar sūnaino sānu pret ziemeli Vērsts..
Avoti: 4. sējums