Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pastmeistars
pastmeistars -a, v.
pastmeistare -es, dsk. ģen. -ru, s.; neakt.
Pasta kantora vadītājs (piemēram, buržuāziskajā Latvijā).
Piemēri«Ede laikam saņēmusi sliktas ziņas no Andreja,» Jaungaigalu saimniece pusdienā sacīja vīram. «Liekas, ka aizgāja pie pastmeistara ar atbildes grāmatu.»
Avoti: 6-1. sējums