pusauga
pusauga ģen., nelok.
pusaugu ģen., nelok.
1.Tāds, kas ir pusaudžu vecumā (par cilvēkiem).
PiemēriNekur tādu lielceļu baltu nav kā Latgales kalnos, pa kuriem vijoles skaņas pusauga zēnus izvada pasaulē.
2.Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
Piemēri..tas bija suns, taisnību sakot, tikai tāds pusauga kucēns..
2.1.Jauns, nenobriedis (par augiem).
PiemēriPusauga eglītes.
Avoti: 6-2. sējums