Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ugunspunkts
-a, v.; mit.
Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
PiemēriFašisti uztraukumā laida gaisā raķeti pēc raķetes un atbildēja [uzbrukumam] ar ložmetēju un mīnmetēju uguni, tā atklādami savus ugunspunktus.
Avoti: