jēls
jēls -ais; s. -a, -ā
jēli apst.
1.Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām).
PiemēriJēla gaļa.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) jēla ola. Apieties kā ar jēlu olu.
1.1.Tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml.
Piemēri«Vai tad.. vairs maizi nevar dabūt?» - «Var jau,.. tikai kam gan tāda patiks: vai nu jēla, vai apdegusi kā ogle..»
1.2.Tikko novilkts, neapstrādāts (par dzīvnieka ādu).
PiemēriNovilktajai jēlajai [stirnas] ādai ar krama kasīkli notīrīja asiņu un gaļas paliekas.
2.Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm nobrāzta, noberzta āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriTikai istabā, uguni iededzis, Voldis pamanīja, ka labās rokas pirkstu locītavas cīņā nobrāztas jēlas. Pirksti bija aplipuši asinīm.
3.Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
PiemēriPēc dažām stundām viss izmirka [lietū] līdz pēdējai iespējai. Zem gājēju kājām atvērās jēlais un lipīgais māls, raudams nost zābakus un gāzdams zemē cilvēkus.
3.1.Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
PiemēriDegunā iesitās sasmakušā ūdens smirdoņa, bet rokām apvijās jēlas un sapuvušas ūdenszāles.
4.Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
Piemēri..[pārcēlājs] lietoja tik jēlu valodu, ka ratos sēdētājas sievas sarka..
5.sar. Tāds, kas nav pietiekami stingrs (parasti par sējumu, tinumu). Vaļīgs.
Piemēri..aizlakstietis.. zirgu jūdza tik jēli, ka loks lēkājās vien..
5.1.Tāds, kam nav muskuļu spraiguma (parasti par rokām, pirkstiem).
PiemēriTam jēli nagi [pirksti]; viss krīt no rokām ārā.
5.2.Vārgs, neizturīgs (parasti par cilvēku).
PiemēriTu gan esi jēls: līdz iziet ārā, tūliņ saaukstējas.
Avoti: 4. sējums