kāpiens
kāpiens -a, v.
1.Pakāpiens (kāpnēm).
PiemēriKokā cirsti kāpieni.
1.1.Kāpņu posms.
Piemēri«Lapsiņš tagad dzīvo divpadsmitajā dzīvoklī, vienu kāpienu augstāk - jumtā,» ieminas cita sieviete..
1.2.pārn. Pakāpe, līmenis.
Piemēri..dzimusi vēlēšanās pacelt sava ciema dzīvi līdz tādam kāpienam, kad visiem gribētos teikt: labi un interesanti dzīvot.
2.Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms.
PiemēriNo jūras ostas ar tās milzīgajiem portālceltņiem un kuģu piestātnēm trase izraujas taisnā virzienā uz ziemeļiem no pilsētas, slaidā kāpienā paceļas kalnup.
3.Vienreizēja paveikta darbība → kāpt1. Kāpšana.
PiemēriStāvs kāpiens.
3.1.pārn. Augšupeja, progress. Arī panākumi.
PiemēriLiekas, pašreiz dzejā notiek spēku uzkrāšana, gatavošanās jaunam un straujam kāpienam vai pat lēcienam.
4.Vienreizēja paveikta darbība → kāpt2.
Piemēri..lielajiem zēniem, kad tie rausās augšā [priedē], bieži aizrāvās elpa. Pēc kāpiena tie ilgi sūkstījās par nobrāztām delnām un ceļgaliem.
Avoti: 4. sējums