kapi
kapi -u, v.; tikai dsk.
Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
PiemēriLabi kopti kapi.
- Labi kopti kapi.
- Karavīru kapi.
- Apglabāt kapos.
- ..kalnā redzams stūris no dzeltena smilšu vaļņa un daži nobāluši koka krustu gali, kā arī lielais, melnais krusts pašā kapu vidū.
- Kapos salasījās daudz ļaužu. Daži klejoja starp krustiem, bet vairums bija apmeties uz maura gar kapsētas žogu.
- Kad zārku iznesa no istabas.. un mazais bērinieku pulciņš devās ceļā uz kapiem, Elmāru neņēma līdz.
- pārn. Kādā indē, mīlestība, tevi man indēt,.. Kādos apbedīt kapos? Tu, visviens, celsies augšā, un nomests tiks ledainais vāks.
- ..sarkankarogotās kolonnas.. devās uz brāļu kapiem un nolika krāšņus vainagus uz viņu [kritušo] atdusas vietām.
- Es dzirdēju, ka uz kapiem zvanīja un dziedāja apbedīšanas dziesmu.
- Lakstiņš kapu kambara tornītī.. sāka zvanīt.
- Vectēvs Andžēns, kas tas bija par vīru! Strādāja.. līdz pat sirmam vecumam un pārejai uz kapu kalniņu..
- Aizkrauklē pētījām pili un priekšpili,.. vairākus kapu laukus.
Stabili vārdu savienojumiBrāļu kapi. Kapu (arī līķu) kambaris.
- Brāļu kapi — 1. Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.2. Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Kapu (arī līķu) kambaris novec. — Kapliča.
- Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) poēt. — Kapsēta. Arī kaps.
- Kapu lauks — Kapulauks.
- Kapu svētki — Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās idioma — sar. Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Zvanīt uz kapiem — Skandināt zvanus pirms apbedīšanas.
Avoti: 4. sējums