Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kāvi
kāvi -u, v.; tikai dsk.
1.Ziemeļblāzma, polārblāzma.
PiemēriZiemeļu pusē reizēm uzliesmo it kā tāla ugunsgrēka blāzma. «Šķietas kāvi,» Mārča tēvs brīdi vēro. Kā tad, ka kāvi.
  • Ziemeļu pusē reizēm uzliesmo it kā tāla ugunsgrēka blāzma. «Šķietas kāvi,» Mārča tēvs brīdi vēro. Kā tad, ka kāvi.
  • Tikai stindzinoši aukstās ziemas naktīs, kad pamales zvēroja sārtās kāvu ugunīs, arī kalēja istabā kādreiz ienāca skumjas.
  • Pāri tundrai klājas polārā nakts, auro sniegputeņi un liesmo kāvi.
  • sal. Rūsas uzliesmojumi pland pamalē kā tāli kāvi.
  • sal. Logos plaiksnījās riets, Sarkans kā ziemeļu kāvi.
1.1.pārn. Spožs atspīdums (parasti naktī).
PiemēriJelgavas pusē atblāzmojās sārti ugunsgrēka kāvi.
  • Jelgavas pusē atblāzmojās sārti ugunsgrēka kāvi.
  • Vai atceries, pie Polas starmetēju kāvi Mums naktīs rādīja, kur naidnieks zemi sūc?
  • Tvan skurbinot zāles. Drīz vakars būs klāt, Drīz pakalnos uzliesmos Jāņuguns kāvi...
  • Kara kāvi pāri siliem spīgo..
Stabili vārdu savienojumiKara kāvi.
  • Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
Avoti: 4. sējums