kašķīgs
kašķīgs -ais; s. -a, -ā
kašķīgi apst.; sar.
1.Ķildīgs, strīdīgs. Arī nesaticīgs.
PiemēriDaba Frīdim nav slikta, vienīgi māte viņam pagalam kašķīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriEs pazīstu viņa kašķīgo dabu, viņš meklē man pieskarties, lai jums visām sariebtu.
Avoti: 4. sējums