kašņāt
kašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt1.
PiemēriSatramdītie zirgi nevarēja nostāvēt mierā, kamēr vezumus pieveļ, sprauslodami kašņāja zemi un stiepās paši, pirms braucējs paguva paņemt grožus un uzkliegt.
- Satramdītie zirgi nevarēja nostāvēt mierā, kamēr vezumus pieveļ, sprauslodami kašņāja zemi un stiepās paši, pirms braucējs paguva paņemt grožus un uzkliegt.
- ..zemē notupusies [meitene], kašņā ar kailiem pirkstiem trūdošās lapas, meklē sataustīt sakņu čemuru, lai varētu to izcelt veselu.
1.1.Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
PiemēriVecais.. kašņāja no gruvešiem nogāzta skursteņa veselos ķieģeļus un krāva grēdā.
- Vecais.. kašņāja no gruvešiem nogāzta skursteņa veselos ķieģeļus un krāva grēdā.
1.2.Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
PiemēriSuns kašņā puķu dobi.
- Suns kašņā puķu dobi.
- Vistas kašņā uzdīgušus zirņus.
2.Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt2.
PiemēriKašņāt bedri tīrumā.
- Kašņāt bedri tīrumā.
Avoti: 4. sējums