kašņāt
kašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt1.
PiemēriSatramdītie zirgi nevarēja nostāvēt mierā, kamēr vezumus pieveļ, sprauslodami kašņāja zemi un stiepās paši, pirms braucējs paguva paņemt grožus un uzkliegt.
1.1.Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
PiemēriVecais.. kašņāja no gruvešiem nogāzta skursteņa veselos ķieģeļus un krāva grēdā.
1.2.Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
PiemēriSuns kašņā puķu dobi.
2.Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt2.
PiemēriKašņāt bedri tīrumā.
Avoti: 4. sējums