Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kašņāties
kašņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties1.
PiemēriPa šaurajām, smilšainajām, cilpu cilpās samezglotajām ieliņām kašņājās vistas un rukšķēja sivēni.
1.1.pārn.; sar. Gausi, neražīgi strādāt.
Piemēri..[krustmāte] to vien zina, kā kašņāties piemājas dārziņā, rušināt un laistīt lieso zemīti.
Avoti: 4. sējums