kabināt
kabināt -inu, -ini, -ina, pag. ināju; trans.
1.parasti savienojumā ar «klāt», «kopā», «ciet» Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
PiemēriKabināt kopā mugursomas siksnas.
2.parasti savienojumā ar «nost», «vaļā» Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
Piemēri..Vilis izdzirda lokomotīves vadītāja balsi: «Ej pasaki «zaķiem», ka mēs kabinām vagonu nost.»
2.1.Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
PiemēriViņš kabināja stobreni [šauteni] no vadža zemē.
Avoti: 4. sējums