Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karināt1
karināt -inu, -irti, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kārt1.
PiemēriKarināt gleznu pie sienas.
Stabili vārdu savienojumiKarināt (arī kārt) klāt.
1.1.Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu. Kārt.
PiemēriKarināt kaklā medaljonu.
2.Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
PiemēriKarināt kājas pāri ratu malai.
3.parasti 3. pers.; pareti Kārt3.
PiemēriŠur un tur gan pa diviem, gan mazos pulciņos.. snauda sniegbalti bērzi, kas savos smalkajos zaros karināja uz zemi rudenīgās lapu bārkstis.
Avoti: 4. sējums