karināt1
karināt -inu, -irti, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kārt1.
PiemēriKarināt gleznu pie sienas.
- Karināt gleznu pie sienas.
- Karināt lampu virs galda.
- Karināt drēbes skapī.
- Karināt veļu uz auklas.
- Ilma sien sīpolus garās virtenēs un karina virs plīts. Būs ziemai.
- ..diegā pakārts pie jumta šķērskoka, šūpojās un grozījās raibs klaunelis.., kādus daži mēdz karināt pie automašīnas vējstikla.
- Māte katru vakaru atkārtoja, ka būšot jānopērk karināmā lampa vakara darbiem.
Stabili vārdu savienojumiKarināt (arī kārt) klāt.
- Karināt (arī kārt) klāt sar. — Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
1.1.Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu. Kārt.
PiemēriKarināt kaklā medaljonu.
- Karināt kaklā medaljonu.
2.Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
PiemēriKarināt kājas pāri ratu malai.
- Karināt kājas pāri ratu malai.
- Karināt roku ārā pa automobiļa logu.
3.parasti 3. pers.; pareti Kārt3.
PiemēriŠur un tur gan pa diviem, gan mazos pulciņos.. snauda sniegbalti bērzi, kas savos smalkajos zaros karināja uz zemi rudenīgās lapu bārkstis.
- Šur un tur gan pa diviem, gan mazos pulciņos.. snauda sniegbalti bērzi, kas savos smalkajos zaros karināja uz zemi rudenīgās lapu bārkstis.
Avoti: 4. sējums