Paplašinātā meklēšana
Meklējam kabināt.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (26):
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- metināt Āķēt, kabināt. Arī pogāt.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- sakabe Darbība --> sakabināt (2).
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- iemetināt Iekarināt, iekabināt.
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- pakabināt Pakārt, uzkārt. Uzkabināt.
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3). Tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
- atkabināties Refl. --> atkabināt (1).
- atkabināties Refl. --> atkabināt (2).
- sakabināties Refl. --> sakabināt (1). Tikt sakabinātam.
- uzkabināties Refl. --> uzkabināt. Tikt uzkabinātam.
- sakabināties Reti. --> sakabināt (2). Tikt sakabinātam.
- sametināt Saāķēt, sakabināt. Arī sapogāt.
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
- piekabe Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā. Aizmesties, arī aizkabināties.
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
kabināt citās vārdnīcās:
MLVV