piekabe
piekabe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
PiemēriTraktora piekabe.
2.parasti vsk. lok. Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
Piemēri..saņemts rīkojums abas liellaivas, ko mūsu barkass velk piekabē, piekraut ar kukurūzu.
Avoti: 6-2. sējums