kalpotājs
kalpotājs -a, v.
kalpotāja -as, s.
1.Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
PiemēriPadomju Savienībā visiem strādniekiem un kalpotājiem darba laiku normē valsts, piedaloties arodbiedrībām.
2.neakt. Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
PiemēriViņš ir sasaucis kopā visus pils kalpotājus. No pārvaldnieka līdz šoferim..
3.neakt. Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
PiemēriMinistrijas kalpotājs.
4.Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
PiemēriAltāra kalpotājs.
Stabili vārdu savienojumiKulta kalpotājs (retāk kalps).
Avoti: 4. sējums