kapitulācija
kapitulācija -as, s.
1.Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
PiemēriBezierunu kapitulācija.
- Bezierunu kapitulācija.
- Militāra kapitulācija.
- Vispārēja kapitulācija.
- Tikai zvēriskākie un asiņainākie slepkavas ignorēja kapitulāciju un, apbruņojušies līdz zobiem, sagāja Kurzemes mežos..
- Ar Staļingradas vācu armijas grupējuma kapitulāciju beidzās 1942. gada vasaras uzbrukums..
- Te es sagaidīju otrā pasaules kara sākumu, pieredzēju Francijas kapitulāciju..
1.1.pārn. Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
PiemēriVienīgā iespēja izbēgt viņu [vajātāju] nagiem - mesties zem ejoša tramvaja.. Bet.. tā būtu kapitulācija.
- Vienīgā iespēja izbēgt viņu [vajātāju] nagiem - mesties zem ejoša tramvaja.. Bet.. tā būtu kapitulācija.
- Beidzot Bambāns [audzēknis] izšķiras par daļēju kapitulāciju. Pielipuši [izmeklētāji] viņam stingri, ar pilnīgi veselu ādu cauri neizspraukties..
2.Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
PiemēriPilsētas centrā ir blindāža, kurā 1945. gada 9. aprīlī parakstīta Kēnigsbergas garnizona kapitulācija.
- Pilsētas centrā ir blindāža, kurā 1945. gada 9. aprīlī parakstīta Kēnigsbergas garnizona kapitulācija.
3.Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
Avoti: 4. sējums