kapitulācija
kapitulācija -as, s.
1.Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
PiemēriBezierunu kapitulācija.
1.1.pārn. Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
PiemēriVienīgā iespēja izbēgt viņu [vajātāju] nagiem - mesties zem ejoša tramvaja.. Bet.. tā būtu kapitulācija.
2.Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
PiemēriPilsētas centrā ir blindāža, kurā 1945. gada 9. aprīlī parakstīta Kēnigsbergas garnizona kapitulācija.
3.Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
Avoti: 4. sējums