Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karikatūra
karikatūra -as, s.
1.parasti vsk. Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
PiemēriSatīriskā karikatūra.
2.Šī žanra mākslas darbs.
PiemēriLaikraksta satīriskā pielikuma karikatūras.
3.parasti vsk. Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
PiemēriBieži vien parodija apvienojas ar karikatūru. Piemēram, «Dons Kihots» reizē ir parodija par bruņinieku romānu stilu, kā arī paša bruņinieka karikatūra.
4.Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
PiemēriDaži varoņi [daiļdarbā] ir karikatūras - stāv nedabiskās pozās un viebj nedabiskas grimases.
Avoti: 4. sējums