kasīklis
kasīklis -ļa, v.
kasīkle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.v. Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
PiemēriPlakanais kasīklis.
- Plakanais kasīklis.
- Trijmalu kasīklis.
- Atrasti kasīkļi [akmens laikmeta apmetnē], kas izgatavoti no neregulāras formas krama šķilām..
- Novilktajai jēlajai [stirnas] ādai ar krama kasīkli notīrīja asiņu un gaļas paliekas.
2.sar. Ķildīgs cilvēks.
PiemēriEglenieši ir lieli kasīkļi.
- Eglenieši ir lieli kasīkļi.
Avoti: 4. sējums