Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kasīklis
kasīklis -ļa, v.
kasīkle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.v. Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
PiemēriPlakanais kasīklis.
2.sar. Ķildīgs cilvēks.
PiemēriEglenieši ir lieli kasīkļi.
Avoti: 4. sējums