kaunināt
kaunināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
PiemēriUn viņš tikmēr kaunināja Meņģeli, kamēr tam patiešām sāka likties, ka rīkojas negodīgi attiecībā pret Oto.
- Un viņš tikmēr kaunināja Meņģeli, kamēr tam patiešām sāka likties, ka rīkojas negodīgi attiecībā pret Oto.
- «Ja direktors teiktu.., ka mēs slikti strādājam, es arī saprastu.. Bet, kad atnāk no citas fabrikas tādi paši kā mēs un sāk mūs kaunināt, tad to nu gan manas smadzenes nevar aptvert,» Millija prātoja.
- Mūžīgi rāti un kaunināti, viņi [bērni] kā ezēni ievelkas adatainā kažokā..
Avoti: 4. sējums