Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaunēties
kaunēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
1.Izjust kaunu (1).
PiemēriMani jau sodījusi tiesa, esmu izstumta no sabiedrības, un tās locekļi mani atzinuši par ļaunu un netikumīgu sievieti. Man vajadzētu kaunēties.., un es to arī daru..
  • Mani jau sodījusi tiesa, esmu izstumta no sabiedrības, un tās locekļi mani atzinuši par ļaunu un netikumīgu sievieti. Man vajadzētu kaunēties.., un es to arī daru..
  • Tādai vajag būt mīlestībai, viņa sev atkārto atkal un atkal, tādai un ne citādai. Tīrai. Lai nav ko kaunēties. Lai nav mokošu jautājumu: vai es daru pareizi?
  • «Paklausieties, jaunais cilvēk, jums nekait pilnīgi nekas, jums gan ir tāda stipri samanāma alkohola smaka. Simulantus mēs pazīstam jau pa gabalu, mums tādā ziņā ir pieredze, kaunieties gan, jaunais cilvēk!»
2.Izjust kaunu (2).
PiemēriBet Džamaledīns mani nedzirdēja. Viņa tumšās, spožās acis lūkojās kaut kur iesāņus un izvairījās no parastā, taisnā skatiena. Domāju, ka viņš kaunas par savām asarām pēc ērgļa aizlaišanās.
  • Bet Džamaledīns mani nedzirdēja. Viņa tumšās, spožās acis lūkojās kaut kur iesāņus un izvairījās no parastā, taisnā skatiena. Domāju, ka viņš kaunas par savām asarām pēc ērgļa aizlaišanās.
  • Daudz baigu teiku klīda par sila burvībām. Gan ļaudis kaunējās no savām bailēm un par tām nerunāja, bet naktīs tikai lieli drosminieki staigāja pa taisno ceļu cauri Melnajam silam.
  • sal. Beidzot Ilga drusku pasmaida, kā kaunēdamās par savu vājumu.
  • sal. ..kā sarāvušies un kaunēdamies par savu niecīgumu, stāvēja mazi koka namiņi apdrupušiem stūriem.
2.1.Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
PiemēriKā tie [radi] savējus cienī, nekaunas vis vecā Avotiņa, lai arī viņš dzīvojis nabagmājā, bet izvada, lūk, ar kādu godu!
  • Kā tie [radi] savējus cienī, nekaunas vis vecā Avotiņa, lai arī viņš dzīvojis nabagmājā, bet izvada, lūk, ar kādu godu!
  • ..lai redz pasaule, ka viņi nekaunas no nabagiem radiem.
3.Izjust kautrību. Kautrēties.
PiemēriMan ir tik savādi, ka visi uz mani skatās svešā vietā, un es kaunos pat ēst.
  • Man ir tik savādi, ka visi uz mani skatās svešā vietā, un es kaunos pat ēst.
  • Vizbulīte nezina, ka tā ir mīlestība, ka ļaudis kaunas tā klaji jūtas izrādīt.
Stabili vārdu savienojumiNekaunēties ne no kā. Nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba.
Avoti: 4. sējums