kavēt
kavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
Piemēri..viņš manīja, ka Meimurs.. tīšām viņu kavē satikties vienatnē ar Martu. Ja Ozols ieradās bodē, tad Meimurs kā likts bija tūliņ klāt..
- ..viņš manīja, ka Meimurs.. tīšām viņu kavē satikties vienatnē ar Martu. Ja Ozols ieradās bodē, tad Meimurs kā likts bija tūliņ klāt..
- ..kad Ako gāja apkopt Grēsas kabīni, blondā ziemeļniece viņu kavēja darbā.
- Viņi [vīrs un sieva] izšķīrās, noguruši iet kopīgo ceļu, kurā viens otru tikai traucēja, grūstīja, kavēja.
1.1.intrans.
Piemēri«Bet to tu zini, dēls, ka jums ir daudz ienaidnieku. Tie mierā negulēs, raudzīs kavēt un kaitēt, kur vien spēs.»
- «Bet to tu zini, dēls, ka jums ir daudz ienaidnieku. Tie mierā negulēs, raudzīs kavēt un kaitēt, kur vien spēs.»
- Divi cilvēki darbojas manī: Pirmais - steidzina, otrais - kavē.
1.2.Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriSmidzina sīks lietutiņš. Laiks kinogrupu kavē.
- Smidzina sīks lietutiņš. Laiks kinogrupu kavē.
- Taisnība viņam bija, bet šī taisnība dažkārt kavēja ātrāk veikt uzdevumu.
- «Bet daudz ļaunāk būtu, ja jūsos tāda grauzēja nebūtu. Tas jums kavē pārvērsties par pašapmierinātu.. mietpilsoni»..
1.3.intrans.
PiemēriNo koka atlūzis, aizkaltis zars. Bet - maisās pa kājām, kavē.
- No koka atlūzis, aizkaltis zars. Bet - maisās pa kājām, kavē.
1.4.Traucēt (ar savu rīcību kādu norisi, procesu, darbību).
PiemēriMeņševiki un izlīdzēji ar savu rīcību kavēja revolucionārās cīņas vispārējo norisi.
- Meņševiki un izlīdzēji ar savu rīcību kavēja revolucionārās cīņas vispārējo norisi.
- Vācu muižnieki un pilsētu birģeri, kuru rokās atradās ekonomiskā un politiskā vara, visādi kavēja latviešu un igauņu buržuāzijas attīstību..
- ..slēpjoties zem godīgu cilvēku maskas, [ienaidnieki] mēģināja turpināt neģēlības, kavēt padomju atjaunošanas un jauncelsmes darbu.
1.5.Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
PiemēriPārmērīgs augsnes mitrums kavē meža normālu augšanu..
- Pārmērīgs augsnes mitrums kavē meža normālu augšanu..
- Skriešanu kavēja mālainie dubļi.
- Sēta, ko Lejas Spijēns bij uzcēlis,.. nekavēja viņa dēla satikšanos ar Silabrieža bērniem.
2.Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi. Tērēt.
PiemēriZvejnieki ar atzinību runāja par labu apgādi ar pārtiku, bet sarūgtināti,.. ka velti jākavē laiks, gaidot gan taru, gan tīklu papildinājumus.
- Zvejnieki ar atzinību runāja par labu apgādi ar pārtiku, bet sarūgtināti,.. ka velti jākavē laiks, gaidot gan taru, gan tīklu papildinājumus.
- «Es domāju, Valk, nekavēsim laiku,» viņš sacīja mundri. «Vispirms par to dzīvokli..»
- «Kas segs izdevumus par kavētām filmēšanas dienam, kamēr man atradīs vietnieku?»
- pārn. Iet pavasars [pavasaris] pa leju, puķes sēdams, Nevienu brīdi velti nekavēdams, - Viņš priecīgs atkal savu darbu veic.
Stabili vārdu savienojumiKavēt (arī īsināt) laiku.
- Kavēt (arī īsināt) laiku idioma — Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
3.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.).
PiemēriKavēt lekcijas.
- Kavēt lekcijas.
- Kavēt mācību stundas.
- Kavēt nodarbības kursos.
- Saruna bija nopietna; tika saukti vārdā visi tie, kas kavējuši darbu, nosebojuši..
- ..viņu [studentu] vienkārši varētu atskaitīt - iemeslu tam pietiekami: neiesniegti kontroldarbi, nenokārtoti eksāmeni, kavēta sesija.
3.1.Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
PiemēriJa katrs strādnieks dienā kavē vienu minūti no darba laika, valsts gadā zaudē 50 miljonus rubļu.
- Ja katrs strādnieks dienā kavē vienu minūti no darba laika, valsts gadā zaudē 50 miljonus rubļu.
- Nav viegli iet uz skolēna māju, ja jārunā par viņa paviršību darbā vai neattaisnoti kavētām stundām.
3.2.Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
PiemēriNekavēt darbu nevienu rītu.
- Nekavēt darbu nevienu rītu.
Avoti: 4. sējums