Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaļķakmens
kaļķakmens -akmens, dsk. -akmeņi, v.
1.Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
PiemēriKaļķakmens slānis.
1.1.Šī ieža gabals.
PiemēriAtrazdams savos laukos diezgan daudz kaļķakmeņu, Eglīte aprēķinājis, ka pamest tos tīrummalā būtu zaudējums.
Avoti: 4. sējums