Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaļķi
kaļķi -ķu, vsk. kaļķis, -ķa, v.
1.dsk.; ķīm. Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
PiemēriKaļķu ceplis.
  • Kaļķu ceplis.
  • Kaļķu ražošana.
  • Kaļķu java.
  • Muižas kaļķu dedzinātājs Bite manījās satvert pats pavērto durvju malu..
  • ..kurpnieks Dundurs, no galvas līdz kājām kaļķiem nošķiedies, balsināja ābelītes.
  • ..var izvairīties no ļaunām sekām, kas var rasties, piemēram, lietojot dedzinātus kaļķus..
Stabili vārdu savienojumiApdedzinātie kaļķi.
2.Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
PiemēriJaunbūves sienu krāsošanai piemērotas vienīgi.. kaļķu.. krāsas.
  • Jaunbūves sienu krāsošanai piemērotas vienīgi.. kaļķu.. krāsas.
  • Tās [lopbarības virtuves] vismaz reizi gadā izbalsina ar smaržojošu kaļķu pienu.
Stabili vārdu savienojumiBāls kā kaļķis. Kaļķu liniments. Kaļķu piens.
Avoti: 4. sējums