Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klaiņāt
klaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Klaiņot1.
PiemēriIlgi klaiņāju pa ielām un tikai naktī pārgāju mājās.
3.parasti 3. pers. Klaiņot3.
PiemēriSkatiens klaiņā.
Avoti: 4. sējums