klaidīt
klaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.; apv.
1.Klīst1.
PiemēriTikai bērnus redzēja apkārt skraidām un klaidām.
- Tikai bērnus redzēja apkārt skraidām un klaidām.
3.parasti 3. pers. Klīst3.
PiemēriTā bailīgi mans skatiens klaida, pa laukiem.. maldoties.
- Tā bailīgi mans skatiens klaida, pa laukiem.. maldoties.
Avoti: 4. sējums