klaiņojums
klaiņojums -a, v.
Process, arī paveikta darbība → klaiņot1.
Piemēri..Mihailo pameta Freibergu un.. devās raibu raibā klaiņojumā pa sīkajām, vācu firstu valstiņām..
- ..Mihailo pameta Freibergu un.. devās raibu raibā klaiņojumā pa sīkajām, vācu firstu valstiņām..
- Bērniem aizliegti tālāki klaiņojumi mežā: cīņu vietās pārāk bieži zem kājām nodun baļķiem pārsegts bunkura tukšums, viļājas nesprāgusi granāta..
- «Saki - vai tev šodien nav vēlēšanās doties klaiņojumā gar jūru, kā mēs reiz runājām?»
Avoti: 4. sējums