klaiņāt
klaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Klaiņot1.
PiemēriIlgi klaiņāju pa ielām un tikai naktī pārgāju mājās.
- Ilgi klaiņāju pa ielām un tikai naktī pārgāju mājās.
- ..es klaiņāju plašā apgabalā, tā apmēram no Lubānas līdz Alūksnei.
- Tad te būs gājis tas vājais un noplukušais vilks, par kuru stāstīja mežsargs. ..tas jau otru nedēļu klaiņājot šai apvidū..
- pārn. Rīts bija padzestrs, virs namiem vēl joprojām klaiņāja rudenīgi pelēki mākoņi.
2.Klaiņot2.
Avoti: 4. sējums