klamzāt
klamzāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Smagnēji, neveikli iet. Klumzāt.
PiemēriPavēros uz to pusi, uz kurieni rādīja zēna pirksts, un ieraudzīju bārdainu veci, kas klamzāja no ūdens uz krastu.
- Pavēros uz to pusi, uz kurieni rādīja zēna pirksts, un ieraudzīju bārdainu veci, kas klamzāja no ūdens uz krastu.
- Beidzot vecais, galvu nodūris, klamzā uz istabu. Velkas, nemaz nelūkodamies apkārt, nekā neredzēdams.
- Marja, smagi vilkdama.. kājas, klamzāja uz aizkara pusi.
Avoti: 4. sējums