klaudzināt
klaudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
PiemēriKlaudzināt spieķi pret grīdu.
- Klaudzināt spieķi pret grīdu.
- Klaudzināt durvis.
- Klaudzināt āmuru.
- Cenzdamies mazāk klaudzināt kājas, visi devās augšup.
- Nav nozīmes klaudzināt vārtus un braukt pagalmā.
- Tūkstošiem soļu klaudzināja jaunās stacijas kāpnes.
1.1.intrans.
PiemēriKoka tupelēm klaudzinādams, priekštelpā iznāca ķirurgs Priede..
- Koka tupelēm klaudzinādams, priekštelpā iznāca ķirurgs Priede..
- Ar spieķi pa kāpņu ķieģeļiem klaudzinādams, Egle izgāja..
- Zirgs pieklibodams klaudzina ar pakaviem pa tilta klāju.
1.2.intrans. Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni.
PiemēriPati zeme gan vēl bija sasalusi: skaļi dunēja koka tupeles, kad no rītiem steidzās garām dārzniece.. Pats dārznieks gan daudz retāk, lēnām un prātīgi vienmēr klaudzināja pāri, viņam varbūt vēl tagad nebija kur steigties.
- Pati zeme gan vēl bija sasalusi: skaļi dunēja koka tupeles, kad no rītiem steidzās garām dārzniece.. Pats dārznieks gan daudz retāk, lēnām un prātīgi vienmēr klaudzināja pāri, viņam varbūt vēl tagad nebija kur steigties.
- ..mēs, miegaini un apmulsuši, klaudzinām pa ielām - ejam uz kareivju ēdnīcu.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
PiemēriKlaudzināt rakstāmmašīnu.
- Klaudzināt rakstāmmašīnu.
2.1.intrans. Vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem).
PiemēriViņpus upes Priekšpilsētas krastā klaudzināja pāļdzinis.
- Viņpus upes Priekšpilsētas krastā klaudzināja pāļdzinis.
- Bez stājas klaudzina sliežu pārmijas. Vilcieni nāk un atiet..
3.intrans. Skaļi klauvēt.
PiemēriKlaudzināt pie loga.
- Klaudzināt pie loga.
- Klaudzināt pie sienas.
- Brīdi vēlāk es jau klaudzināju pie Juhanesa durvīm.
- Ar šautenes laidi klaudzināju pie dzelzīs kaltajiem vārtiem.
- Viņš nervozi ar pirkstiem klaudzināja pa rakstāmgalda stiklu..
- pārn. Lausks ar savu cirvīti padusē apstaigāja dārzu. Reizēm viņš klaudzināja arī pie bišu stropa..
Stabili vārdu savienojumi
- Klaudzināt (arī klauvēt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā idioma — Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Avoti: 4. sējums