klauvējiens
klauvējiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → klauvēt1.
PiemēriSkaļš klauvējiens.
- Skaļš klauvējiens.
- Īss klauvējiens.
- Jā, pēc trešā klauvējiena.. dzirdami soļi. Grauduma.. piesardzīgi ver durvis.
- Pie.. kabineta durvīm atskan kluss, bet noteikts klauvējiens..
- Visiem [cietumniekiem] ausis bija pie mūra, visi klausījās un deva atbildes klauvējienus.
Avoti: 4. sējums