klačot
klačot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Tenkot. Arī sūdzēties. Arī pļāpāt.
Piemēri..Malvai bija ļoti grūti. Es, puika, visu nesapratu, tomēr atceros, cik sadusmota bija māte un kā klačoja ciema sievas.
- ..Malvai bija ļoti grūti. Es, puika, visu nesapratu, tomēr atceros, cik sadusmota bija māte un kā klačoja ciema sievas.
- Zigis nevienam nesūdzējās, jo Grīziņkalna puikas neklačo un nemeklē sev aizstāvjus.
Avoti: 4. sējums