Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klunciens
klunciens -a, v.; sar.
Malks.
PiemēriViņa redzēja, ka Pēteris lēja glāzē degvīnu, kā kluncienā to iztukšoja..
  • Viņa redzēja, ka Pēteris lēja glāzē degvīnu, kā kluncienā to iztukšoja..
  • Lielvēderis.. visu trauku piecos, sešos kluncienos izdzēris.
Avoti: 4. sējums