Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
knauķis
knauķis -ka, v.; sar.
Bērns (parasti zēns). Knēvelis.
PiemēriMazais Jaņuks jau gan vēl nekā nesaprot. Kas tādam knauķim liecība!
  • Mazais Jaņuks jau gan vēl nekā nesaprot. Kas tādam knauķim liecība!
  • To [pārmetumu] sacīja dēls, kuru visu laiku biju uzskatījis par knauķi! Un tad es redzēju, ka viņš jau ir izstiepies garāks par mani.
  • «Pēc bērēm palikām divi knauķi, māšelei - desmit, man - astoņi gadi. ..Izaugām.»
Avoti: 4. sējums