kniezēt
kniezēt parasti 3. pers., kniez, pag. kniezēja; intrans.; reti
Kniest.
PiemēriVecās kurpes laida slapjumu cauri, samirkušās kājas nepatīkami kniezēja.
- Vecās kurpes laida slapjumu cauri, samirkušās kājas nepatīkami kniezēja.
- Rokas saulītē žuva un stipri kniezēja.
Avoti: 4. sējums