Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
koķetēt
koķetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
PiemēriLaikam man atriebdamās, Emma ar viņu pēc tam visu vakaru koķetēja. Lūk, ko sieviete māk!
Avoti: 4. sējums