Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
koķetīgs
koķetīgs -ais; s. -a, -ā
koķetīgi apst.
1.Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
PiemēriKoķetīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKoķetīgs smaids.
Avoti: 4. sējums