Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kokzaru
kokzaru ģen., nelok.
Tāds, kam ir koka zari (par darbarīku).
PiemēriSalmus [rijā] pārcilā un izkrata ar īpašām vieglām kokzaru dakšām un grābekļiem.
Stabili vārdu savienojumiKokzaru (arī koka) dakšas.
Avoti: 4. sējums